|
|
 |
|
|
|
|
| | Dvēsele kā... | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dvēsele kā pušu plēsta
Zaļā pļavā ēnas grauž,
Paklūp, atkal augšup ceļas,
Vēlreiz sevi tumsā lauž.
Gaismas arfa noklust acīs,
Melna vārna plakstus knābj,
To, ko kādreiz gadiem sauca,
Tagad mirklim neatstāj.
Ievziedi pār nakti pārbrien,
Zvaigžņu spuldzes zeltā vērpj,
Katrā naida mušpapīrā
Šūpuļdziesmu miltus sēj.
Atnāks rīts ar sauli lūpās,
Cirtīs ēnas, atsalt lūgs,
Aizlīs sīkumainais lietus
Tur, kur vēji sevi plūc.
Dvēsele dzīs jaunus asnus,
Amariļļos stiegros laiks,
Izžūs ēnas, bedrēs rastās,
Kaltīs tas, kam viltus vaigs.
Vien kaut kur aiz līdzenuma
Dzegužmigla spalgi kliegs,
Meklēs kādu svešu dzīvi,
Kurai ziedēt šodien liegt. (07.03.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2016
Kopā:6742192
|
|
|
|