|
|
 |
|
|
|
|
| | Dažreiz šķiet... | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dažreiz šķiet, ka vilcieni spārdās pa krūtīm,
iemetot dzīvi sodrēju būrī,
no kurienes skats tikai caur restēm
un arī tikai pa pusei,
vagoni ieķeras sirdspukstu ritmā
un aizrauj sev līdzi,
lai saplīstu ātrāk,
kā liktenis iejaukties spētu.
Varētu mainīties vietām ar taureni balto,
kas pienaglots akmeņu sienai ar dimanta naglu
un izkalst aiz skatloga rūtīm,
jo zinu - tas sāp vien mirkli,
tad miers,
bezgalīgs klusums
un lāstekas nelodā šūnās.
Un tomēr es ceru,
joprojām muļķīgi ceru,
ka pamodīšos
un tas viss būs vienkārši bijis... (02.03.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1428
Kopā:6723290
|
|
|
|