|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dažreiz šķiet... | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dažreiz šķiet, ka vilcieni spārdās pa krūtīm,
iemetot dzīvi sodrēju būrī,
no kurienes skats tikai caur restēm
un arī tikai pa pusei,
vagoni ieķeras sirdspukstu ritmā
un aizrauj sev līdzi,
lai saplīstu ātrāk,
kā liktenis iejaukties spētu.
Varētu mainīties vietām ar taureni balto,
kas pienaglots akmeņu sienai ar dimanta naglu
un izkalst aiz skatloga rūtīm,
jo zinu - tas sāp vien mirkli,
tad miers,
bezgalīgs klusums
un lāstekas nelodā šūnās.
Un tomēr es ceru,
joprojām muļķīgi ceru,
ka pamodīšos
un tas viss būs vienkārši bijis...
(02.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1820
Kopā:7562522
|
| |
| |
|
Autori
