|
|
|
|
|
|
|
| | Būt tuvāk sev | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sapņaini griežas skats tālumu dzīlēs,
Kur vējpilnas buras lauž pasaules cirks,
Griezīgi lūdzot, vai nevar kāds mīlēt
To pērkona liesmu, ko debesis pirks.
Sajūsmas alkas var pārraut tās kāpnes
Pa kurām uz brīvību cilvēki aug,
Ieelpo vētru un smeldzi, un sāpes,
Ļauj plašumam ieplūst, kur dvēsele raud.
Bezmaksas ceļi ved cauri ik slūžām,
Ko savādā cīņā ir būvējis prāts,
Tiem sirdsbalss par zemi un asfaltu mūžam
Un nebeidzas tikko tos aizskāris kāds.
Aizbērtas upes plūst zvaigznāju dārzos,
Ar zaudētu balsi prieks glāsmaini dzied,
Ja vien tu neliedz sev ikdienā nārstot,
Ja nestājies ejot, kad laternas dziest. (01.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|