|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mirkļu virpulī | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzīve šķiet grūta un vienmēr trūkst laika,
Un vasara karsta, ja ziema, tad salst,
Kāpēc gan klusēt, kad pulkstenis skaita
Tās sekundes, kurās skan aizlauzta balss?
Labāk lai kliedziens sāp dvēseles rētās,
Ne glaimi vai viltus, kam saplīstošs spēks,
Tik un tā dienas tā nepaspēs lēkāt,
Lai pamanīts netiktu skaļākais grēks.
Varbūt ļaut aizplūst tiem mirkļiem, kas sūri
Kā upēm uz jūru, lai dzelmē tie slīkst,
Un neturēt sevī vairs sāpes kā būrī,
Kas negaidot pēkšņi var drumstalās plīst.
Neatļauj liesmai, kas sakņojas vārdos,
Klusuma toņos tā vienkārši dzist,
Necenties lidot ar lienētiem spārniem,
Sameklē savus, kaut nāktos tev krist.
(24.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
