|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Paļāvība | Autors - Zemene83
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā nomaldījusies sniega pārsla,
Vēja nesta eju nezinādama,
Kur, mani šī dzīve nesīs.
Kā nomaldījusies sniega pārsla,
Vēja nesta eju nezinādama,
Kur, mani šī dzīve nesīs.
Kā niedre jūrmalā
Vēja liekta liecos nezinādama,
Ka pakļaujos un nepretojos.
Nav spēka atturēties
Nav vēlmes cīnīties
Ir tikai paļāvība
Ka kādam esmu noderīga
Ka vējš nesīs un nepametīs,
Ka ūdens padzirdīs un zeme paēdinās.
Ka reiz atradīšu to vietu, kuru nepametīšu
Kur nevajadzēs liekties un paļauties,
Bet manī radīsies spēks atkal cīnīties
Un dzeršu es spēka dziru no dimanta trauka
Lai teiktu es vējam, ka ir laiks pamosties
Atvērt acis, pacelt rokas un skaļi iekliegties:
„pasaule es nebūšu tava, bet ņemšu tevi sev
Un darīsi tu, ko darīju es.”
(13.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
