|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Anabella - skaistule diviem | Autors - Dizzyja
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kādā mazā ciematā, tālajā Ķīnā dzīvoja sīks, līks, kā jau ķīnietis, utubunga ar nosaukumu Kinašī-Sū.
Ciematā dzīvoja arī kāda piemīlīga lauku preilene, negribas jau vārdu visiem teikt, pēc tam visi draugos skatīsies, bet labi, pierunājāt, viņu sauca Anabella (tulkojumā no Itāļu valodas - skaistā)
Kintašī-Sū nodarbojās ar burvestībām, ne jau tapēc, ka tāds hobijs, bet tāpēc, lai iepītu preileni Anabellu savos valgos. Tā nu viņš cītīgi, vai ne tik cītīgi, studēja līdz savārīja pareizo miksli. Atlika tikai izdomāt kā to piedabūt strādāt.
Tā nu kādu vakaru Anabella ar savām buržuju draudzenēm devās uz balli un atlaida ne pa knapu. Nu tur kleitas, tupeles, dārgas smaržas and shit.. kā jau baigās preilenes. Nu i ko, Kintaši-sū piejauca miksli vientuļajai Anabellas glāzei, kas tur pat blakus deju grīdai, sēdēja uz letes. Kā meiča ierāva malku strebekļa, Kintaši - su jau bija sagatavojies un metās pie viņas. Nu likās, ka viss nostrādāja, jo viņš viņu veda mājās ar savu pelēko tačku ..nu to mēslu :D
Tā viņi tikās veselu mēnesi līdz dziras iedarbība sāka beigties un Anabellai pamodās saprāts , izsprāga acis un sakāpa kunģa skābe - fui - tas tak Kintašī-Sū...midžitveidīgias šķībkājainais kitajecs..
Tā kā viņš bija pasūtījis ēst, nu picu, tad Anabella viņu vēl netrieca prom, jo arī gribēja iekosties gardumā. Kad iedarās pica, tas bija pēdējais par ko Anabella spēja domāt, jo to turēja graspalvains, tumšs, ar lieliem ilkņiem, spožiem kā nažiem, ar zeltīti brūnām ļaunām acīm, zvērs ko tautā sauc par VILKATI (baidies!!!zibenss spēriens iederētos, un trks vējšs arī)
Anabelliņa bija iemīlējusies nejēgā. Ar mzo dūrīti slaukāja siekaliņu no zoda un nespēja atraut, mazās zilās actiņas. Viņš bija fantastisks.
Tā nu Kintaši- sū, ierāvis tačku kājstarpē, sakņupis, stūmās mājās, bet Anabelliņa un Vilkatis dzīvoja laimīgi līdz Bitei savā strpā kredīts beidzās :D
(19.01.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
