|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nakts | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Garām logiem slīd stabi un pieturas,
Dzelzceļstacijas, kalni, un ieplakas.
Vagons piesmēķēts mani caur nakti ved.
Nieks vien mūžībai ir mūsu šķiršanās,
Bezgalībai kaut attālums līdzinās,
Tomēr spēku man pietrūkst to ietekmēt.
Laiks ir saraustīts tūkstošu dzīparos -
Sajūtās, priekšnojautās un slēdzienos.
Visi cēloņi, sekas kuriem esi tu.
No vistuvākām reālām pagātnēm
Un no nejaušu muļķību dzirkstelēm,
Līdz pat tukšuma ēnai uz bezgalību.
Neliec naktij šai pārvērsties mūžībā.
Lūdzu parādies nākamā pieturā.
Vienai tev šajā vēsajā naktī dzīvoju.
Tikai tu manā zudušā dvēselē,
Starp šīm visām sagrautām pasaulēm,
Dod man cerību, siltumu, mājīgumu.
Bet tavs telefons, signālu nesasniegts.
Atkal viena tu paliec, vai nepaliec.
Un es jūtu šo nakti, tik nebeidzamu...
(30.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1810
Kopā:7562512
|
| |
| |
|
Autori
