|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Arlekīns | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā āksts svešā lugā
Viņš, grabuļiem zvanot,
Steidz dziedāt un muldēt.
Un smaidošās sejās
Tam izmaksā algu,
Sirds bankā ko guldīt.
Tam smiekli uz lūpām,
Sirds piebāzta smaidiem,
Bet naktī tas raudās.
Bez asarām sāļām,
Kas garo uz lūpām,
Tam netikt pie baudas.
Kad krāsainā maska
Ir nosviesta stūrī,
Tā skatās uz viņu.
Un smiedamies saka:
''Draugs smiesimies kopā!
Tu vari, es zinu...''
Viņš skatās uz masku,
Caur asaru lēcām
Un vaicā: ''Kā sanāk?''
Līdz saprot, ka smaidīt
Bez maskas, kā agrāk,
Vairs vienkārši nemāk.
(22.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
