|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tāda karma | | Ievietojis: Closing_Time |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es jau varu,
Slavas dziesmu dzīvei
Dziedāt,
Bet vai maz vajag to,
Un vispār,
Ja tā nesteidzīgi, lēnām,
Visu sašķiro,
Tad sanāk,
Nav jau ar par ko,
Viss, kas reiz bijis,
Noticis man piekrišanu nelūdzot,
Ar mani, kā ar lelli,
Starp lellēm citām spēlējot.
Nu lūk, jau arī tagad,
Es aizmigt vēlētos,
Tak nē,
Kāds rausta mani,
Iesviež pagātnē,
Ar kāju vienu,
Ar otru te,
Ar trešo kaut kur nākotnē,
Ak, ko nu,
Labi vēl,
Ka neiemesta pagultē.
(20.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4633
Kopā:7369566
|
| |
| |
|
Autori
