|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tāda karma | | Ievietojis: Closing_Time |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es jau varu,
Slavas dziesmu dzīvei
Dziedāt,
Bet vai maz vajag to,
Un vispār,
Ja tā nesteidzīgi, lēnām,
Visu sašķiro,
Tad sanāk,
Nav jau ar par ko,
Viss, kas reiz bijis,
Noticis man piekrišanu nelūdzot,
Ar mani, kā ar lelli,
Starp lellēm citām spēlējot.
Nu lūk, jau arī tagad,
Es aizmigt vēlētos,
Tak nē,
Kāds rausta mani,
Iesviež pagātnē,
Ar kāju vienu,
Ar otru te,
Ar trešo kaut kur nākotnē,
Ak, ko nu,
Labi vēl,
Ka neiemesta pagultē.
(20.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1736
Kopā:7234573
|
| |
| |
|
Autori
