|
|
|
|
|
|
|
| | Nav vārdu lūpās | | Ievietojis: parodija. | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nav vārdu uz lūpām man vairs,
Nekas vairs nav pietaupīts sirdī.
Kaut vakars tik vēls un tik kails,
Tava miesa vēl turpina tirdīt.
Manas smadzenes elpina kaisle,
Nav vārdu uz lūpām, ir domas.
Tu balsi man, mīļotā, raisi,
Kad idejas neizburtotas.
Grīdas it visur ir aukstas,
Būs siltāk pie otra zem segām,
Kur sildīsim plaukstu pie plaukstas,
Un degs tās, līdz uguni redzam.
Dārgā, vai sapņosim kopā,
Lai kopā vēl sapnī, to pašu?
Lai smaidi mums sejas vēl rotā
Un sirdi mums paver tik plašu.
Nav vārdu uz lūpām joprojām,
Bet smaids uz zobiem un lūpām.
Tu dusi uz manējām rokām,
Tu lido pa manējām jūtām. (31.10.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|