|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 182 | Autors - Artūrs Vilks
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
It kā jau saule aust ik dienas,
Lai kaut cik tomēr sasniegtu mūs.
Mostamies mēs arī ik dienas...
Nez vai vienam otru sasniegt reiz būs.
It kā ir celts, un akmens ir velts,
Un nav no būvuzrauga pelts,
Bet tomēr rezultātā – grausts.
Mugurkauls šai vietā lauzts.
It kā jau mātes klēpī ir audzis,
Un māti par māti mūžam ir saucis...
Bet ar lūgšanām vien nepietiek.
Ne tikai Dievs mums pamatu liek.
It kā jau saule noriet un bēg,
Lai pēc stundām zeltītu mūs.
Cilvēkiem, kas no laimes bēg,
Tas zelts laikam vienīgais būs. (03.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|