|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dāvini gaismu | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dāvini gaismu -
patiesu,
īstu,
ne lukturī degtu,
ne ugunskurā,
to gaismu, kas čiekurā
iesēts starp zvīņām
vai brūnajā zemē
kā rudzu grauds dīgst.
Dāvini gaismu -
dievišķu,
skaidru,
ne liesmu, ko uzpūš
un noslāpē vējš,
to gaismu, kas bērna
smejošās acīs
un draudzīgā smaidā
glāsmaini sēž.
Dāvini gaismu -
gaisīgu,
spožu,
ne viltotus vārdus,
ko saulrieti skar,
to gaismu, kas sirdī
un dvēselē Tavā
kā mirdzoša rasa
skan šovakar.
(29.09.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
