|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nekroze | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl it nekas nav beidzies, jo sācies nav nekas.
Smird vakardienas trūdi un sirdī samazgas.
Kur manas dzidrās upes, pret kalnu plūstošās(?) -
Es esmu duļķains dīķis šai gaismā lūstošā...
Es esmu rudzu druva, kas krūmu audzēm tiek
Un krustceles, kur vienam uz mūžu jāpaliek.
Bez kompasiem kā drudzī man garām gudrie trauc,
Un brīnos es, jo dzirdu – tas manām ausīm ļauts...
Un baidos es, jo jūtu – ir atmiris pat prieks,
Kas, mīlestības spārnots, no sirds uz sirdi tiek.
Bet nav par ko vairs gausties, jo ne bez vainas es -
Man dāvinātās rozes guļ sapņu renstelēs.
(18.09.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1579
Kopā:7018551
|
| |
| |
|
Autori
