 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Nekroze |
| Vēl it nekas nav beidzies, jo sācies nav nekas. Smird vakardienas trūdi un sirdī samazgas. Kur manas dzidrās upes, pret kalnu plūstošās(?) - Es esmu duļķains dīķis šai gaismā lūstošā... Es esmu rudzu druva, kas krūmu audzēm tiek Un krustceles, kur vienam uz mūžu jāpaliek. Bez kompasiem kā drudzī man garām gudrie trauc, Un brīnos es, jo dzirdu – tas manām ausīm ļauts... Un baidos es, jo jūtu – ir atmiris pat prieks, Kas, mīlestības spārnots, no sirds uz sirdi tiek. Bet nav par ko vairs gausties, jo ne bez vainas es - Man dāvinātās rozes guļ sapņu renstelēs. |
| (18.09.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |