|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zudusī mūza | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nav mūzas vairs, kas spārnos ceļ
Un dzīvei ir zudis sāts.
Tukšs un nepiepildīts,
Ataust kārtējais rīts,
Kā aizlauzts stāds.
Es prātā jūku pamazām,
Kad tevis man blakus nav.
Šķiet, ka apstājies laiks.
Apkārt klusums tik baigs
Un krāsas blāv.
Vairs vārdi dzejā neraisās
Un dziesmas vien kurlajiem.
Rokā ota sen trīc,
Prieku neatnes rīts
Ar saulstariem.
Man neiemigt bez lūgšanām.
Par tevi mans aizlūgums.
Mīlā kvēlošā sirds
Lēni izdziest, kā dzirksts,
Kā malduguns.
Un paliks tikai nospiedums.
Tas krustcelēs klusi degs.
Asais pārmaiņu vējš
To bez žēluma dzēš,
Līdz smiltīm segs.
(15.09.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3982
Kopā:6994413
|
| |
| |
|
Autori
