|
|
|
|
|
|
|
| | atļauja | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nāk mīlestība,
Patvērumu manai sirdij lūgt.
Tā apmulsusi klusi teic,
Ka jūtas esam
Rudenīgais koks,
No kura vējš nāk lapas,
Bez atļaujas,
Pa vienai, divām plūkt,
Lai paspēlēdamies
Tās zemē mestu,
Atstājot tās vientulībā pūt.
Un viņai salst,
Un nevēlās tā kādu rītu,
Kā sapnis,
Kaila būt.
Nāk mīlestība sirdij
Patvērumu lūgt,
Un ziema nāk...
Un sirds par atbildi tai čukst,
Lai nāk,
Būs ziemā ar ko
Silti parunāt. (02.09.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|