|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Saplūšana | | Ievietojis: Aijaija |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir vakars manā priekšā nometies uz ceļiem,
Un sarkstot dāvā uguns sārtu rietu,
Pie manas sirds tam iet pa zvaigznēm klātiem ceļiem,
Jo mani nenoplūkt kā pļavas ziedu.
Pirms noplūc padomā, vai steigā plūkti ziedi,
Vēl ilgi varēs tevi apreibināt,
Vai pietiks mīlestības, kuru kaisli sniedzi,
Vai steigsi izgaist līdz ar rīta miglu.
Es jūtu kūstam sevi tavos maigos glāstos,
Pie manām lūpām skaras lūpas tavas,
Jo visu to,ko šajā mirklī sarkstot stāstu,
Tev neteikšu pēc skūpstā saplūšanas.
(19.07.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3942
Kopā:7212654
|
| |
| |
|
Autori
