|
|
 |
|
|
|
|
| | Beidzot ķēniņš | | Ievietojis: Lauris1 | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Tālās Dienvidjūras malā,
Mežonīgo cilšu galā
Dzima jauna, krāšņa sala.
Puķēm, krūmiem, mežiem klāta,
Putniņš tur uz katra stāda,
Savu spalvu rotu rāda.
Braucām šurpu laivās daudzās,
Cirtām palmas garās, šmaugās,
Cēlam fortu šeit, pie kraujas.
Rudzus, auzas lejā sējām,
Dzirnavas augšā, pa vējam,
Vīna spiedes vidū slējām.
Skrēja vasaras kā bultas,
Fortā maz ar tūkstoš gultām,
Laiks ņemt citas malas siltas.
Meža masīvs ceļos krita,
Milzu galeras kad sitām,
Laiks tām traukt uz zemēm citām.
Zelta rūdas austrum malā
Visus ņēma saitēs savās,
Ļaudis kuģos projām devās.
Beidzot saucu: “Mana, mana!
Nu man sava mūža galā
Pieder! Pieder! ilgu sala!”
Siltās Dienvidjūras malā
Melnīgsnējo moru galā
Atdus ķēniņš savā salā. (09.07.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1908
Kopā:6812964
|
|
|
|