|
|
 |
|
|
|
|
| | Beidzot ķēniņš | | Ievietojis: Lauris1 | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Tālās Dienvidjūras malā,
Mežonīgo cilšu galā
Dzima jauna, krāšņa sala.
Puķēm, krūmiem, mežiem klāta,
Putniņš tur uz katra stāda,
Savu spalvu rotu rāda.
Braucām šurpu laivās daudzās,
Cirtām palmas garās, šmaugās,
Cēlam fortu šeit, pie kraujas.
Rudzus, auzas lejā sējām,
Dzirnavas augšā, pa vējam,
Vīna spiedes vidū slējām.
Skrēja vasaras kā bultas,
Fortā maz ar tūkstoš gultām,
Laiks ņemt citas malas siltas.
Meža masīvs ceļos krita,
Milzu galeras kad sitām,
Laiks tām traukt uz zemēm citām.
Zelta rūdas austrum malā
Visus ņēma saitēs savās,
Ļaudis kuģos projām devās.
Beidzot saucu: “Mana, mana!
Nu man sava mūža galā
Pieder! Pieder! ilgu sala!”
Siltās Dienvidjūras malā
Melnīgsnējo moru galā
Atdus ķēniņš savā salā. (09.07.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|