|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par kādu rozi | | Ievietojis: Amazone |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad sirds sašķīst ziepju burbuļos,
man paliek vien pusnakts melna.
Un velti tad lūkoties zvaigznēs -
tur nebūs ne dieva, ne velna.
Jo dievs un velns vienā personā
es mēģinu būt sev pati.
Vien šonakt man pazudis mēness
un zvaigznes, un Greizie rati.
Un tāpēc tik ļoti gribas,
lai tu man tos sameklētu.
Un vēl - lai tu Mazajam Princim
to rozi reiz izravētu...
Ja kāds kādu pieradinājis,
vai prot viņš būt atbildīgs?
Jo vienmēr jau liekas - sirds mirdzums
ir jēdziens tik bezgalīgs.
Kad planēta sīkos kristālos,
ir roze jau kļuvusi melna.
Es lūkojos zvaigznēs, kaut zinu -
tur nebūs ne dieva, ne velna...
(20.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
