|
|
 |
|
|
|
|
| | Opaps. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gadi nemanot aizskrien.
Jau sirmums matos un apaudzis vaigs.
Nemaz negribas ticēt,
Ka sen jau aiz muguras bērnības laiks.
Sen jau gaisuši sapņi
Par kosmosu, tankiem un burvestību,
Un no bērnības draugiem
Vairs reto uz ielas vēl atpazīstu.
Nav vairs namiņa kokā,
Kā patvērums kādreiz, kas kalpoja man.
Tagad piemājas dārzā
Jau paša mazbērnu gaviles skan.
Bet gadiem nozīmes nebūs,
Ja bērnība sirdī man atmosties spēs.
Uz laiku vienādi kļūsim,
Gan mazbērni mani, gan opītis es. (12.05.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|