|
|
|
|
|
|
|
| | Zaļajā dievnamā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nav robežu zaļajam dievnamam,
Ko Latvija manās krūtīs ver,
Ka pat klusēšanā rodams patvērums.
Mums pieder neizsakāmais,
Kas izsakāms laužas uz āru
Kā zibens no debesīm skaidrām.
Sauciet Dievu iz mūra cietumiem,
Ko svešos altāros pielūdzāt -
Aiz sliekšņa pasaule turpinās kā dziesma,
Kas vulkāna mutē dziedama
Un priedes mizā jaušama
Kā maza bērna rotaļa - tik svēta. (30.04.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1261
Kopā:6126648
|
|
|
|