|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ceļā uz mājām | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ceļš uz mājām slēgts,
Brāļi taisa metāla žogu.
Rūķi kaut kā cauri tiks,
Invalīds pārlēks pāri -
Dzīvībai vienmēr robežas spraudīs,
Nāvei robežu nebūs.
Gribēju viņiem sacīt:
"Ap Latviju tādu apjoziet,
Lai cilvēki nebēgtu projām."
Bērni nosmulētām mutēm
No pagātnes dziļumiem iznirst,
Balsis viļņo pret krastu
Kā pēdējā Bērnības reidā.
Varbūt tā ir manējā,
Kas aizdurvē pamesta klusē...
Gribēju viņai sacīt:
"Līdz vājprātam saistīts ar seklumu
Ir vraks, kurā lūkojies."
Bet viņa mani lika pie krūts
Un ar Gaismu pazīdīja,
Pulkstenis atpakaļ sekundes skaitīja
Līdz mirklim,
Kad nabassaitei jāsaaug ar Visumu
Un vēl tālāk pirms tīrām asarām,
Ko raudāt uz āru...
(29.04.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1246
Kopā:6126633
|
| |
| |
|
Autori
