|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | nodevība | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tas vairs nav mans
Karaļnams,
Tik vien spoki elpām vēsām,
Apkārt pazīstami klīst
Tā kā agrāk joko viņi,
Bet es smaidīt nespēju.
Laiks ir dzēsis manī visu,
Ko reiz tajā izjutu.
Nu es pats, kā miris klīstu,
Nē, ne telpas,
Sevi nīstu,
Ka reiz to es atstāju.
(27.04.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
