Tas vairs nav mans
Karaļnams,
Tik vien spoki elpām vēsām,
Apkārt pazīstami klīst
Tā kā agrāk joko viņi,
Bet es smaidīt nespēju.
Laiks ir dzēsis manī visu,
Ko reiz tajā izjutu.
Nu es pats, kā miris klīstu,
Nē, ne telpas,
Sevi nīstu,
Ka reiz to es atstāju. |