|
|
|
|
|
|
|
| | Kad līst... | | Ievietojis: Amazone | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es šodien klīstu pa lietus piemānītām, brūnpelēkām ielām,
Un domas man spītīgi iesietas vecā, rūtainā nēzdogā.
Uz manas pieres jau vairāk par divām rūpju rievām,
Un krūtīs kāds dziļi skrāpējas, kliedzot - Kāpēc tā?!
Nav saprotams, kurā virzienā rīt lidos ierastie zvirbuļu bari,
Kur aizvedīs iela, ko acis man ierasti lūko un apavi jūt.
Vēl jāiet būs ilgi. Vēl priekšā man krusa un glāstošie saules stari,
Un mūžīgais jautājums pašai sev - kādai man būt?...
Un nav man vienalga, kas būs aiz tās mājas šaurās ieliņas galā,
Es meklēju gaismu un labāko daļu no sevis pašas.
Un tāpēc ar dubļaino kurpes purngalu pasperu spurainu čiekuru malā,
Un, svilpojot maršu, eju pēc atmiņām, lietū kas samirkušas.
Un, kad man pietrūks kāds gabaliņš pacietības un lietus atnestā spīta,
Es iešu pie tevis. Ar karsto un aušīgo vakara sauli delnā.
Bet šodien no tevis es mīlestību un sapņus aizņemšos "uz krīta",
Sen apnicis skatīties nēzdogā, kur cerības mazgājas vakara lietū melnā. (26.04.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1445
Kopā:6121614
|
|
|
|