|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | mežs manī... | Autors - Rita Kalniņa
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es slīkstu
vērojot
kā tu elpo
kā kustas
kā vibrē
sūnu sega
ikreiz kad pieskaros
iesūcos
tik dziļi
caur smaržu
ar garšu
raujos
debesij tieši sirdī
tā tur mīļi rēgojas
caur glāstiem,
mana būtība
sadalās skudrās
un uzceļ
pārsātinātu laimes pūzni
šķiet ka pat gribu
pazaudēties
tu vilini un reizē baidi
tu netverams un reizē sajūtams
tu esi
ikreiz kad zūdu
lai atrastu
samīļotu
velku ārā otu lai izelpotu
katru ķermeņa milimetru
krāsu netveramā paletē
īsto toņu nav
lai sajauktu
bet tu
ļaujies
jo sajūti
mani...
(19.04.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
