|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Izdedži | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es savas bēdas vienkopus lieku
Un krāmēju visas tās milzīgā kaudzē,
Bet nejūtu mieru un pat ne prieku,
Kaut kas vēl dvēselē savādi traucē.
Es pielaižu uguni, dedzinu sārtu,
Lai izkūp tās skumjas, kas dvēselē cērtas,
Bet nejūtu mieru, raizes jauc prātu,
Aizdegtās liesmas nav atelpas vērtas.
Izdeg tās bēdas, aizplīvo dūmi,
Bet tie pelni vēl mūžīgi plēnē,
Ak, mans likteni, klājas man sūri,
Laikam ne pārāk labu man vēlē.
(21.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
