|
|
 |
|
|
|
|
| | Tēvs?!? | | Ievietojis: Lana | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pēc gadiem divdesmit
Tu beidzot attapies un saki,
Ka sirds tev krūtīs sit,
Un sit bez mitas tik traki.
Tu saki, ka beidzot tu jūti,
Ka skaties uz meitu nu savu,
Bet, zini, man saprast ir grūti,
Ka nejuti divdesmit gadus.
Tu noglāsti maigi man galvu
Un asaras acīs tev riešas,
Ir pagātne pilna ar darvu,
Nav saiknes mums bijušas ciešas.
Mēs sveši viens otram no tiesas,
Kaut meitu tu manī nu skati,
Vien divas cilvēka miesas,
Kurās asins rit viena tā pati. (08.03.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|