|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pēc | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu manā sirdī
Sāpēji,
Vēl ilgi,
Pēc,
Kad aizgāji.
Tā man Tu arī neteici,
Kāpēc Tu gāji pēc.
Bet es to sāpi sāpēju,
Līdz gāja laiks,
Un slāpēja,
Gan to, kāpēc,
Gan pašu, pēc
Un nu,
Kad sāpe rimusi,
Man jauna sirds
Šķiet dzimusi,
Varbūt tāpēc,
Lai arī man reiz būtu
Tas,
Pēc kā Tu gāji,
Tas pats, tas nezināmais,
Pēc.
(13.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1351
Kopā:7559971
|
| |
| |
|
Autori
