|
|
 |
|
|
|
|
| | pēc | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu manā sirdī
Sāpēji,
Vēl ilgi,
Pēc,
Kad aizgāji.
Tā man Tu arī neteici,
Kāpēc Tu gāji pēc.
Bet es to sāpi sāpēju,
Līdz gāja laiks,
Un slāpēja,
Gan to, kāpēc,
Gan pašu, pēc
Un nu,
Kad sāpe rimusi,
Man jauna sirds
Šķiet dzimusi,
Varbūt tāpēc,
Lai arī man reiz būtu
Tas,
Pēc kā Tu gāji,
Tas pats, tas nezināmais,
Pēc. (13.03.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1889
Kopā:6677336
|
|
|
|