|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pēc | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu manā sirdī
Sāpēji,
Vēl ilgi,
Pēc,
Kad aizgāji.
Tā man Tu arī neteici,
Kāpēc Tu gāji pēc.
Bet es to sāpi sāpēju,
Līdz gāja laiks,
Un slāpēja,
Gan to, kāpēc,
Gan pašu, pēc
Un nu,
Kad sāpe rimusi,
Man jauna sirds
Šķiet dzimusi,
Varbūt tāpēc,
Lai arī man reiz būtu
Tas,
Pēc kā Tu gāji,
Tas pats, tas nezināmais,
Pēc.
(13.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1511
Kopā:7037809
|
| |
| |
|
Autori
