|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Debesis | Ievietojis: Lina Plastic |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Taureņi augstu lidojot
Lejā nomesti iepinās ceribās.
Tie ir koki
un tie ir zari,
kas dzeļot ķermeni aprij.
Dievs,es šodien nekļuvu par eņģeli,
Jo ceļā starp mākoņiem
Mani lejā kāds notrieca...
Mirst mana iespēja,
kas sapinās zaros
Un asinis nolīst uz manas zemes
Ar tam tiek baroti slāpstoši koki
Dievs,es šodien nekļušu par eņģeli,
Jo ceļā pie zvaigznem
Mani nometa lejā...
Mani iemeta darzā,
kur aug šie koki
un satrud taureņu pēdējie spēki.
Es redzeju gaismu savos sapņos.
Bet pamodos tumsā.
Es meklēju kļudas,
Meklēju vainīgo
...un manas lugšanas aizpeld,
kā mirušas zivis,
vel pēdējo elpu,
Nē..tas nepaguva,
Bet paliek uz vietas,
Vien tikai straumes nestas...
Tik tuvu debesim
...bet pēkšņi
jau Dievu ellē es lūdzos
(12.03.2010) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4634
Kopā:7369567
|
| |
| |
|
Autori
