|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apsūdzība | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad pavasarī logu vaļā vēršu,
Viss būs kā senāk, tomēr savādāk -
Es ieelpošu spirgto dabas mirkli,
Kur saplūduši - Laiks un Latvija.
Un tad es apjautīšu dziļi sevī
To sāpi cauri ziemas spelgumam,
Un dvēselē man zagsies nemanāmi -
Kas līdzīgs kaunam nesaprotamam...
Un jautājums, līdz šim vēl neuzdotais
Kā īlens durs: – Kur mana vaina te?
Varbūt par mazdūšību mani apsūdz
Šis klusums, paslēpies aiz palodzes...
(09.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
