|
|
 |
|
|
|
|
| | Viņš satvēra vārdus... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš satvēra vārdus un pierakstīja,
Bet tomēr tā īsti vēl nebija dzeja.
Tie nedzīvi, melni kovārņi bija
Starp papīru torņiem, kas debesīs slejas.
Viņš pateica vārdus un nodziedāja,
Un sirds, strauji pulsējot, krūškurvī sitās
Kā klaidoņa soļi, alkdami māju -
Tā bija jau dzeja no pasaules citas...
Viņš gaidīs vēl ilgi un pacietīgi -
Gan lauri reiz izgreznos tos, kuri traki...
Bet, ja nu rims trakums tik miermīlīgi,
Ka tie, kuri greznos, jau paši būs vraki... (23.02.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|