 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Viņš satvēra vārdus... |
| Viņš satvēra vārdus un pierakstīja, Bet tomēr tā īsti vēl nebija dzeja. Tie nedzīvi, melni kovārņi bija Starp papīru torņiem, kas debesīs slejas. Viņš pateica vārdus un nodziedāja, Un sirds, strauji pulsējot, krūškurvī sitās Kā klaidoņa soļi, alkdami māju - Tā bija jau dzeja no pasaules citas... Viņš gaidīs vēl ilgi un pacietīgi - Gan lauri reiz izgreznos tos, kuri traki... Bet, ja nu rims trakums tik miermīlīgi, Ka tie, kuri greznos, jau paši būs vraki... |
| (23.02.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |