|
|
 |
|
|
|
|
| | -Un atkal ziema ir klāt- | Autors - Aivis Grasmanis - Domātājs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lūdzu, paskaties uz mani,
Redzi kā pirmais sniegs kūst man plaukstā!
Iedomājies, būs atkal ziema, snigs un sals,
Leduspuķes ziedēs manā logā, tikai reizi gadā,
plūkšu tās ar acīm un dāvāšu mirklim.
Varēs sniegavīru velt, pikoties un domāt
jaunu pasaku par sniegoto brīnumu.
Es zinu, ka man tici, ja stipri apsolos palūgt
savam eņģelim mazdrusciņ sniega,
kaut nedaudz, lai zemei tiktu un apsegtu
koku kailās galotnes.
Apsolu, ka snigs, sniegpārslas dies pirmo valsi
tev un man aiz loga par prieku,
Atkal ziema būs klāt un skaties kā snigs,
kad sākšu savu pasaku par baltu, jo baltu pienu,
Es pateicos savam eņģelim par tādu nieku,
tik baltu un liegu, kas liek straujāk pukstēt
tavai sirdij, dzīvot jauna pavasara gaidās.
/Domātājs/ (06.02.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|