|
|
|
|
|
|
|
| | Starp debesīm uz zemes... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir nokritušas debesis un saplīsušas lauskās,
Un tagad pūku mākoņi pa koku zariem taustās,
Tie priežu zaros padejo un lēni lejup laižas,
Bet cilvēki- kā parasti- par sniegputeņiem skaišas.
Tik sarežģīta pasaule, dus saule tālās pļavās,
Un pavasaris noslēpies šīs baltās ziemas skavās,
Ir laika ritums nebeidzams, kad pārslas griežas valsī
Un Vēja mātes kumeļi smej cīruļbērnu balsīs...
Kas zina- varbūt šovakar aiz spožā mēness čukstiem,
Starp nakti sniegā zudušo un sirdsbalss liegiem pukstiem,
Kāds spulgās debess drupačas pa vienai kopā līmēs
Un spožus saules zaķēnus uz ziemas plaukstām zīmēs...
/Agnese Līcīte/
30. 01. 10. (04.02.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|