|
|
 |
|
|
|
|
| | -Skumjas- | | Ievietojis: Aivis | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sirds pārvērtusies akmenī
Tās vietā nav nekā,
Vienīgi melns tukšums.
Melns krauklis sēž
Un ķērc nokaltušā zarā
Kārtējo reizi,
Melns kaķis pārskrēja pār ceļu,
Melnas domas un darbi.
Sirdsapziņa klusumā mirst,
Nav nekā tāda,
Kas apturētu virzību visu,
Nekā tāda, kas liktu aizdomāties.
Negodīgs liktens iecirtis zobus
Katrā no mums,
Atrautais gabals no dzīves
Sāpēs sarauties liek,
Nav jau ko likt pretīm,
Lai būtu daudz savādāk,
Palikt parādā nav vērts.
/Domātājs/ (02.02.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|