|
|
|
|
|
|
|
| | Kad plaisā spogulis | | Ievietojis: bariss | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es skatos savā atspulgā un redzu -
Ar sudrabu kāds mani aizskāris,
Un acīm nesaprotami un prātam
Ik dienas vairāk plaisā spogulis...
Es nesūdzos par aizgājušām dienām
Un, liekas, saskanīgas bija tās,
Tak laikam kaut kur sevī apmaldījos,
Un attapos - gandrīz jau apakšā...
Bet notika, ka Dievam bija tīkams
Man nākotni uz brīdi parādīt,
Un dvēselē Viņš sēja šaubu sēklu
Kā izvēli – vai stāt, vai piepildīt.
Tā sāku laistīt nezināmo dārzu.
Nu vēroju, kā jauni asni dīgst,
Kā burti lēnām pārveidojas vārdos...
Bet spogulis? To nevar izmainīt. (02.02.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1256
Kopā:6126643
|
|
|
|