|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīvīte, dzīvīte... | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs gaidām, kad vairs gaidīt nevajag,
Un aizejam, kad būtu jāpaliek.
Mēs mīlam, tad kad nepieciešams graut
Un sagraujam, kad mīlestība zied.
Mēs ticam, tad kad meli straumēm plūst
Un melojam, kad patiesība kliedz.
Mēs salstam, tad kad citi silda mūs,
Un slāpstam tad, kad apkārt ūdens vien.
Mēs nogalinām, tad kad dzīvot laiks
Un dzīvojam, kad būtu jāaiziet.
Vēl mūžību tā gribas izzināt,
Jo vakardiena, muļķības tik šķiet.
Mēs gaidām, kad vairs gaidīt nevajag
Un raudam tad kad būtu jāsmejas.
Mēs priecājamies, kad jau nomirt laiks,
Bet nomirstam, kad augšāmcelšanās...
(29.01.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1248
Kopā:6126635
|
| |
| |
|
Autori
