|
|
 |
|
|
|
|
| | Ir silti ap sirdi | | Ievietojis: Lana | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Stingusi pasaule, rimusies jūra,
Ziemā it visā dzimst aukstuma balss,
Un pat tie, kas uguni kūra,
Atzīst, ka viņiem līdz dvēselei salst.
Ledus pie papēžiem piesalis balts,
Sarma uz kokiem jau kritusi sen,
Tomēr, kaut ledainā segā viss kalts,
Mani kas silda, uz priekšu vēl dzen.
Vai tad nu tiešām man vienīgai silti,
Kas gan ir tas, kas sildīt tā var?
Apstājos, paveros apkārt uz mirkli,
Jūtu, jau atkal tas siltums te skar.
Ataust man skaidrība, ieraugu tevi,
Sirdī līst siltums, tā trakoti dauzās,
Nesalstu vairāk, man siltumu devi,
Silda tavs skatiens, kas acīs man raugās. (19.01.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|