|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Papīra lidmašīnas | | Ievietojis: Runcis |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik bieži stundām viens es sēžu
Un lēnām raibas lapas loku
Tās klusi čukst un kaut ko stāsta,
Kad mani pirksti viegli glāsta
Un krājas kaudzē tēli, dīvas
Tās - manas sapņu lidmašīnas
Tad ceļos, slēpju es tās piedurknē,
Un dodos staigāt. Vienatnē
Pie jūras krasta, kur tikai kaijas,
Es beidzot drīkstu atlaist savas gaisa laivas
Vējš vienīgais mans liecinieks,
Jo citiem esmu ienaidnieks.
(28.12.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3179
Kopā:6974161
|
| |
| |
|
Autori
