|
|
|
|
|
|
|
| | Es nākšu vēlāk. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šķīsta dzīvība stājas uz šīssaules sliekšņa.
Tā minstinās izlemt,vai doties tam pāri.
Tai bailes no mantraušu postošā trokšņa
Un cilvēku sirdīm,kas izdabā kārei.
Klau māmiņ,klau tētiņ,lūk te nu es esmu
Ar vienkāršas mīlas pārpilnu sirdi.
No Dieva es nāku un gaismu jums nesu.
Es saucu cik spēju.Vai jūs mani dzirdat!?
Vien biedējošs klusums tai atbildi rāda.
Kā nāve,tas dzīvībai cerību laupa.
Ja tā,tad man nevajag pasauli šādu.
Es atnākšu vēlāk,kad jutīšos saukta. (07.12.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1203
Kopā:6145013
|
|
|
|