|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es nākšu vēlāk. | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šķīsta dzīvība stājas uz šīssaules sliekšņa.
Tā minstinās izlemt,vai doties tam pāri.
Tai bailes no mantraušu postošā trokšņa
Un cilvēku sirdīm,kas izdabā kārei.
Klau māmiņ,klau tētiņ,lūk te nu es esmu
Ar vienkāršas mīlas pārpilnu sirdi.
No Dieva es nāku un gaismu jums nesu.
Es saucu cik spēju.Vai jūs mani dzirdat!?
Vien biedējošs klusums tai atbildi rāda.
Kā nāve,tas dzīvībai cerību laupa.
Ja tā,tad man nevajag pasauli šādu.
Es atnākšu vēlāk,kad jutīšos saukta.
(07.12.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1634
Kopā:7102965
|
| |
| |
|
Autori
