|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es nākšu vēlāk. | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šķīsta dzīvība stājas uz šīssaules sliekšņa.
Tā minstinās izlemt,vai doties tam pāri.
Tai bailes no mantraušu postošā trokšņa
Un cilvēku sirdīm,kas izdabā kārei.
Klau māmiņ,klau tētiņ,lūk te nu es esmu
Ar vienkāršas mīlas pārpilnu sirdi.
No Dieva es nāku un gaismu jums nesu.
Es saucu cik spēju.Vai jūs mani dzirdat!?
Vien biedējošs klusums tai atbildi rāda.
Kā nāve,tas dzīvībai cerību laupa.
Ja tā,tad man nevajag pasauli šādu.
Es atnākšu vēlāk,kad jutīšos saukta.
(07.12.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
