|
|
 |
|
|
|
|
| | Es nākšu vēlāk. | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šķīsta dzīvība stājas uz šīssaules sliekšņa.
Tā minstinās izlemt,vai doties tam pāri.
Tai bailes no mantraušu postošā trokšņa
Un cilvēku sirdīm,kas izdabā kārei.
Klau māmiņ,klau tētiņ,lūk te nu es esmu
Ar vienkāršas mīlas pārpilnu sirdi.
No Dieva es nāku un gaismu jums nesu.
Es saucu cik spēju.Vai jūs mani dzirdat!?
Vien biedējošs klusums tai atbildi rāda.
Kā nāve,tas dzīvībai cerību laupa.
Ja tā,tad man nevajag pasauli šādu.
Es atnākšu vēlāk,kad jutīšos saukta. (07.12.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|