|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gara aristokrātija | Ievietojis: bull450 |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nezaudējot no dzimšanas līdzi dotās pērles un dimantus, gars ir mūžīgs aristokrāts, kura privilēģija ir sapratne un novērtēšana pret tām lietām, drīzāk jūtām, kuras dod laimes Himalajus, neaizmirstot, ka zem milzu kalniem kāds vēl kuļas pa pauguriem. To mazo kalnu glāstītāji ir visu zaudējuši nabagi, kas skaudīgi vēro aristokrātu tik daiļos izsmēķus, kuri ar spožumu un grāciju veļas no it kā nesasniedzamajām virsotnēm. Dižciltīgs gars sēž katrā un gaida tā atrašanu, jo pazaudēt un atkal atrast spēkus apjēgt savu dižciltību ir mūsu visu lielā dzīves misija. Galvenais ir nebīties un nesēdēt uz pauguriem, skaudībā apbrīnojot tos spēcīgos cilvēkus, kuri ir nevis labāki vai sliktāki, bet vienkārši sevi apzinoši radījumi ar skaidru un galvenais tīru redzējumu par daiļo un brīnumaino šaisaulē atvēlēto mirkļu kopumu.
(17.11.2009) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
