|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klaidonis. | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vien saujiņa zemes no tīruma
Un māmuļas svētība dārgā,
Ir viss,ko no mājām es paņēmu,
Lai svešumā mani sargā.
Es esmu viens pasaules klaidonis,
Kas skrandās un parpalās tērpies.
No puteņiem,lietiem un zibeņiem,
Zem tiltiem kas pieradis slēpties.
Man pieder vien tas,kas man mugurā
Un vēl pāris nieciņu tašā,
Jo ne jau nu mantās ir vērtība,
Bet tajā,kas mīt manī pašā.
Mans gars,kas nevienam nav parādā.
Šī dvēsele,jautra un dzīva.
Ir prāts man,kas ļaunumu nelolo
Un sirds,kura plaša un brīva.
(14.11.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
