| Vien saujiņa zemes no tīruma Un māmuļas svētība dārgā,
 Ir viss,ko no mājām es paņēmu,
 Lai svešumā mani sargā.
 
 Es esmu viens pasaules klaidonis,
 Kas skrandās un parpalās tērpies.
 No puteņiem,lietiem un zibeņiem,
 Zem tiltiem kas pieradis slēpties.
 
 Man pieder vien tas,kas man mugurā
 Un vēl pāris nieciņu tašā,
 Jo ne jau nu mantās ir vērtība,
 Bet tajā,kas mīt manī pašā.
 
 Mans gars,kas nevienam nav parādā.
 Šī dvēsele,jautra un dzīva.
 Ir prāts man,kas ļaunumu nelolo
 Un sirds,kura plaša un brīva.
 |