|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kāzu muzikants. | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dziesma.
Sēž vientuļš muzikants uz ielas stūra,
Pie krūtīm spiež viņš veco vijoli.
Tam dzīve bijusi ir gana sūra.
Sen «zvaigžņu» ceļu viņš ir atstājis
Jau koncertfraku saēdušas kodes
Un laku kurpēm cauri purngali.
Daudz notriekts kabakos un dzērien bodēs,
Bet rokas viegli čīgā sonāti.
Vien mūzika šī vecā vīra dzīve.
Tā baro to un pajumti tam dod.
Un kamēr rokas nav pagalam stīvas,
Viņš mūzikā sev vienmēr prieku rod.
Kaut lietus līst un svilpo vēji sūri,
Iet vecais vīrs pa ceļu ierasto.
Tas apsēžas uz sava ielas stūra
Un gaida, ka kāds uzaicinās to.
Vecais vijolniek, ņem lociņu un vīlē!
Lai pie alus kausiem jautrāks ir mums prāts.
Latus cepurē tev sabērsim cik vēlies.
Mazliet saposies un mūsu pulkā nāc.
(10.11.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
