|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rudenī... | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāds mazas zelta laimes drupačiņas
Uzbēris uz tumšiem bērzu zariem,
Vēl mirklis un jau nebēdnīgais vējš
Tās aizpūtīs uz citiem, mūžamzaļiem.
Skūpstus sārtus salna dāvā kļavām,
Ar vēsām rokām maigi glāstot tās.
Kas zina, kādu sapni pasakainu
Kļavas sapņos rudens lamatās.
Pie meža āboli liec ābeļzarus,
Lūdzot vējam pakavēties vēl.
Stirnai ziemā nebūs pārāk auksti
Zem ābeles, kur sniegāboli kvēl.
Aizvējā balts mārtiņrožu krūms
Zied vēl salnu rudenim par spīti,
Bet ceļmalā kāds putniņš skaļi dziedot
Ir apciemojis savu mežrozīti.
Ir rudens - kā jau katru gadu,
Bet atvasarā vēlos dzīvot es...
Tādēļ šodien aiziešu pie saules,
Lūdzot vēlreiz zelta pienenes...
(26.09.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1286
Kopā:7486040
|
| |
| |
|
Autori
