 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Rudenī... |
| Kāds mazas zelta laimes drupačiņas Uzbēris uz tumšiem bērzu zariem, Vēl mirklis un jau nebēdnīgais vējš Tās aizpūtīs uz citiem, mūžamzaļiem. Skūpstus sārtus salna dāvā kļavām, Ar vēsām rokām maigi glāstot tās. Kas zina, kādu sapni pasakainu Kļavas sapņos rudens lamatās. Pie meža āboli liec ābeļzarus, Lūdzot vējam pakavēties vēl. Stirnai ziemā nebūs pārāk auksti Zem ābeles, kur sniegāboli kvēl. Aizvējā balts mārtiņrožu krūms Zied vēl salnu rudenim par spīti, Bet ceļmalā kāds putniņš skaļi dziedot Ir apciemojis savu mežrozīti. Ir rudens - kā jau katru gadu, Bet atvasarā vēlos dzīvot es... Tādēļ šodien aiziešu pie saules, Lūdzot vēlreiz zelta pienenes... |
| (26.09.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |