|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Koks | Ievietojis: Trakais Mangusts |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atdod man sirdi, atdod man brīvības plašumus, kur es ar savu oranžo zirgu ganīšos pie pasaules malas.. Atpakaļ neskatīšos - bez žogiem, es nekur nelēkšu, es kādreiz vien kokā uzkāpšu.. Tu aizbrauksi, es palikšu ar savu koku un koka ēnu, veldzēšos, zem ēnas atklāsmi meklēšu, kā Buda no meža ārā neiešu.. Līdz nāksi Tu bez drēbēm, jo tās būs klints saplosījusi, atņēmusi, Tevi kailu no jauna radījusi, lai mēs satiktos uz mākoņa malas, bez sāpēm, ar prieku, jo pasaule ir jautra..
(26.09.2009) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
