|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Koks | Ievietojis: Trakais Mangusts |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atdod man sirdi, atdod man brīvības plašumus, kur es ar savu oranžo zirgu ganīšos pie pasaules malas.. Atpakaļ neskatīšos - bez žogiem, es nekur nelēkšu, es kādreiz vien kokā uzkāpšu.. Tu aizbrauksi, es palikšu ar savu koku un koka ēnu, veldzēšos, zem ēnas atklāsmi meklēšu, kā Buda no meža ārā neiešu.. Līdz nāksi Tu bez drēbēm, jo tās būs klints saplosījusi, atņēmusi, Tevi kailu no jauna radījusi, lai mēs satiktos uz mākoņa malas, bez sāpēm, ar prieku, jo pasaule ir jautra..
(26.09.2009) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4723
Kopā:7427708
|
| |
| |
|
Autori
