|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nāks laiks... | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad nācu pasaulē – kāds skāra stīgas,
Kāds dedza jaunu zvaigzni debesīs,
Kas dzīves līganumā bezgalīgā
Reiz pēkšņi man pie kājām nokritīs.
Tad sārtu, reibinošu peoniju
Vēl trīcošu pie lūpām piekļaušu,
Un netveramo zvaigžņu melodiju,
Caur rasas pilēm acīs dzirdēšu.
.
Kad skumjas cieši sažņaudz manu sirdi,
Šo pasauli es mīlu kā nekad!
Nu neizbēgt no sevis, ne uz mirkli,
Un savu nolemtību neatstāt.
Iet laiks un redzi sevi gluži citu,
Ir vērtība pat vienkāršs akmens palss...
Kā jaundzimušais raudi tu bez mitas
Pret debesīm, bez asarām, bez balss...
(23.09.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
